2025.gada 25.februārī Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) telpās notika apaļā galda diskusija par pašvaldību lomu valsts klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā. Tajā piedalījās pārstāvji no KEM, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Enerģētikas un vides aģentūras, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Augšdaugavas un Saldus novadiem, kā arī SIA “Ekodoma”. Diskusija norisinājās LIFE programmas līdzfinansētā projekta OwnYourSECAP ietvaros, kuru koordinē Ekodoma.

Diskusijas mērķis bija apspriest pašvaldību nozīmi valsts klimata mērķu sasniegšanā – gan emisiju mazināšanās, gan pielāgošanās jomās. Tāpat tika diskutēts par potenciālajām iespējām un nepieciešamajiem resursiem, lai klimata aspekti tiktu efektīvi integrēti pašvaldību investīcijās un plānošanā.

Diskusijas sākumā dalībnieki neformālā balsojumā pauda viedokli par pašvaldību lomu klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā. Lielākā daļa atzina, ka tā ir būtiska un stratēģiska, taču vienlaikus – neskaidra un neorganizēta.

Saruna tika uzsākta ar jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kas pašvaldībām šobrīd traucē kvalitatīvi integrēt enerģētikas un siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) mērķus savos plānošanas dokumentos. Pašvaldību pārstāvji izcēla šādus izaicinājumus:

• zināšanu un aktivitātes trūkums;
• ticamu dati nepieejamība;
• apziņa, ka bez finansējuma rīcības ir apgrūtinātas vai neīstenojamas;
• nepietiekama motivācija un skaidrība par to, kāpēc šie mērķi ir svarīgi pašiem, ne tikai atbilstoši ārējiem norādījumiem;
• pēctecības trūkums, mainoties vadībai un darbiniekiem;
• klimata jautājumi nav pašvaldību prioritāšu saraksta augšgalā;
• vāja izpratne par klimata pārmaiņām, to mazināšanu un pielāgošanos;
• energopārvaldnieku un citu pašvaldību darbinieku, kas strādā ar enerģētikas un klimata jautājumiem, ierobežota ietekme lēmumu pieņemšanā.

Turpmākajā diskusijā tika apspriests, vai pašvaldībām būtu nepieciešami konkrēti enerģētikas un SEG mērķi. Viedokļi šajā jautājumā dalījās. KEM šobrīd strādā pie kvantitatīvu mērķu noteikšanas, piemēram, paredzot samazināt enerģijas patēriņu pašvaldību infrastruktūrā par 1,9% gadā līdz 2030.gadam (salīdzinot ar 2021.gadu). Dalībnieki atzina, ka šāds konkrēts mērķis palīdzēs pašvaldībām iekļaut to energopārvaldības sistēmās. Taču attiecībā uz plašākiem SEG mērķiem vēl jāvienojas – kā tos sadalīt starp pašvaldībām un kādu bāzes gadu izmantot to noteikšanai.

Pašvaldības, kas iesaistījušās projektā OwnYourSECAP, mēģina sasaistīt savus investīciju plānus ar ilgtspējīgiem enerģētikas un klimata rīcības plāniem (SECAP). Labas prakses piemērus sniedz Liepāja un Saldus, un līdzīgu pieeju ievieš arī Ludzas novads. Investīciju plānos tiek pievienotas trīs papildu ailes, kurās norādīta investīciju projekta iespējamā ietekme uz klimatu, atbilstošais SECAP sektors vai pasākums, kā arī papildu piezīmes. Šī iespēja varētu tikt izmantota arī plašāk citās pašvaldībās.

Diskusijā tika apspriesta arī pašvaldību piekļuve nepieciešamajiem instrumentiem (datiem, aprēķinu rīkiem u.c.), lai kvalitatīvi pārvaldītu savus resursus un tēriņus. Lai gan dažādi rīki jau ir pieejami, pašvaldības ir kūtras sagatavot savus SECAP monitoringa ziņojumus. Tas īpaši attiecas uz tām pašvaldībām, kas parakstījušas Pilsētu mēru paktu un kurām ik pēc diviem gadiem būtu jāveic monitorings. Galvenais izaicinājums ir ticamu izejas datu nodrošināšana visa novada mērogā, piemēram, attiecībā uz dabasgāzes un degvielas patēriņu privātajam transportam. Viens no iespējamiem risinājumiem būtu iestrādāt normatīvajos aktos prasību obligāti sniegt datus SECAP izstrādei un uzraudzībai. Ticamu datu iegūšanai varētu izmantot līdzekļus, ko pašvaldības saņem no dabas resursu nodokļa.

Diskusijā izcelti arī šādi būtiski aspekti:

• Centrālā statistikas pārvalde (CSP) turpinās aprēķināt SEG emisijas novadu griezumā. Tomēr būtisks jautājums ir izmantotā metodoloģija, jo pašvaldību SECAP plāni balstās uz Pilsētu mēru pakta metodoloģiju, kas neietver lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un mežsaimniecības sektorus, kamēr CSP aprēķinos šie sektori ir iekļauti.
• Nepieciešams uzsākt diskusiju par valstī izmantotajiem CO₂ emisiju faktoriem, jo šobrīd dažādās ES struktūrfondu programmās un normatīvajos aktos tiek izmantotas atšķirīgas emisiju faktoru vērtības.

Pašvaldībās īstenojamo enerģētikas un klimata pasākumu saraksts būtiski neatšķiras, taču galvenais izaicinājums ir izveidot efektīvu organizatorisko struktūru un noteikt skaidru atbildību. Bieži vien SECAP rīcības netiek sistemātiski ieviestas, jo tās nav integrētas pašvaldību horizontālajos procesos. Dati rāda, ka vairāk nekā 60–70% no pašvaldību plānotajiem investīciju projektiem varētu būt ar tiešu vai daļēji pozitīvu ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos.

LVĢMC izstrādātie pašvaldību klimatiskie novērtējumi būtiski atvieglo klimata risku analīzi. Taču pašvaldību pārstāvji norādīja, ka pielāgošanās jautājumi šobrīd nav prioritāte. Šī situācija varētu mainīties, ja pašvaldībām tiktu definēti skaidri mērķi.