No malas pašvaldības energopārvaldnieka darbs var šķist diezgan tehnisks un pat nedaudz “neredzams”. Taču patiesībā tas ir daudz plašāks un arī nozīmīgāks. Energopārvaldnieka darbs tiešā veidā ietekmē gan pašvaldības ēku uzturēšanas kvalitāti, gan enerģijas patēriņu, gan arī to, kā tiek izlietots pašvaldības budžets.
Pirms vairākiem mēnešiem kopā ar 10 pašvaldību energopārvaldniekiem mēģinājām vienā lapā apkopot galvenos šī amata pienākumus šodienas situācijā. Rezultātā izkristalizējās četras lielas atbildības jomas, kas labi parāda, cik daudzveidīgs ir šis darbs un cik cieši tas saistīts ar visas pašvaldības ikdienas procesiem.
Liela daļa energopārvaldnieka darba ir saistīta ar datu apkopošanu un analīzi. Regulāri jāseko līdzi enerģijas patēriņam, jāfiksē novirzes, jāmeklē un jānovērš to cēloņi un jāsagatavo pārskatāmas atskaites.
Bez šiem datiem energopārvaldība būtībā notiek akli. Nav iespējams saprast, kur slēpjas ietaupījuma potenciāls un kādi lēmumi būtu jāpieņem, lai samazinātu izmaksas.
Ne mazāk svarīga darba daļa ir saistīta ar dokumentāciju un normatīvo prasību ievērošanu. Energopārvaldnieks seko līdzi izmaiņām normatīvajos aktos, organizē iekšējos auditus, atjauno reģistrus un energopārvaldības rokasgrāmatu, kā arī iesaistās energosertifikātu un sertifikācijas procesu organizēšanā.
Tas nozīmē, ka energopārvaldība pašvaldībā nav tikai formāla prasība “uz papīra”, bet gan strukturēta, pārskatāma un vadāma sistēma.
Energopārvaldnieka darbs nav saistīts tikai ar tehniskiem risinājumiem un datiem, tikpat svarīga ir komunikācija ar cilvēkiem. Ikdienā jāstrādā ar ēku lietotājiem, iestāžu darbiniekiem, saimniecības personālu un citiem iesaistītajiem.
Tas var ietvert gan individuālas sarunas un apmācības, gan ēku apsekošanu un lietošanas instrukciju sagatavošanu. Tieši šeit kļūst labi redzams, ka energoefektivitāte nav atkarīga tikai no ēkas tehniskā stāvokļa, bet to lielā mērā nosaka arī cilvēku paradumi un attieksme.
Energopārvaldnieks bieži ir tas cilvēks, kurš tehnisko informāciju pārvērš konkrētos rīcības soļos. Tas nozīmē noteikt prioritātes, plānot uzlabojumus vai renovācijas pasākumus, meklēt finansējuma iespējas un sadarboties ar kolēģiem un citām iesaistītajām pusēm.
Mērķis nav tikai identificēt problēmas, bet panākt, lai iecerētie pasākumi tiek īstenoti arī praksē.
Tomēr starp visiem šiem uzdevumiem ir vēl viens īpaši svarīgs elements — regulāra komunikācija ar pašvaldības vadību, īpaši izpilddirektoru vai citiem lēmuma pieņēmējiem.
Bez vadības iesaistes energopārvaldnieka darbs bieži virzās lēnāk, nekā tas būtu iespējams. Idejas, ieteikumi un prasības paliek plānos, ja tām neseko politisks un administratīvs atbalsts. Lai energopārvaldība kļūtu par reālu pašvaldības prioritāti, nepieciešama ne tikai speciālista kompetence, bet arī vadības izpratne un ieinteresētība.
Tāpēc pašvaldības energopārvaldnieks nav tikai cilvēks, kurš apkopo skaitļus vai pārbauda rēķinus. Viņš ir pārmaiņu virzītājs, kurš vienlaikus strādā ar datiem, dokumentiem, ēkām, lietotājiem un vadību, palīdzot pašvaldībai tērēt mazāk, saimniekot gudrāk un pieņemt ilgtspējīgākus lēmumus.
