Viens no šķēršļiem energopārvaldības sistēmas ieviešanā, piemēram, pašvaldībās ir enerģijas patēriņa datu apkopošana. Gadījumā, ja ēkā ir uzstādīti viedie skaitītāji elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņu uzskaitei, tad problēmu ar datu nolasīšanu visbiežāk nebūs. Bet tādu ēku it īpaši ar viedajiem siltumenerģijas skaitītājiem ir vēl salīdzinoši maz. Tāpēc enerģijas patēriņa dati ir jāapkopo manuāli. Šo datu apkopošana par savu ēku pašvaldībās ir uzticēta visbiežāk attiecīgās ēkas saimniekam. Pieredze rāda, ka šādu datu apkopošana mēnesī prasa ne vairāk kā piecas minūtes, tomēr dati bieži netiek nolasīti, iesniegti un analizēti.
Risinājums
Pastāv dažādi risinājumi, kā energopārvaldnieki jau šobrīd pašvaldībās risina šādus izaicinājumus. Energopārvaldnieki organizē apmācības, kurās ēku saimniekiem skaidro, kāpēc patēriņa datu apkopošana ir nepieciešama un kā to darīt. Vēl viens instruments ir izpildvaras rīkojums, kurā ir noteikts termiņš ikmēneša datu iesniegšanai. Bet arī ar to ne vienmēr pietiek. Uzsākot ieviest energopārvaldības sistēmu, arī Augšdaugavas novads saskārās ar līdzīgiem izaicinājumiem. Novada energopārvaldības sistēmā ir iekļautas vairāk nekā 150 ēkas, tāpēc pašvaldības vadība ir informējusi iestāžu vadītājus un ēku saimniecības pārziņus par jaunu kārtību budžeta plānošanas procesā. Nākamā gada uzturēšanas budžets katrai ēkai tiks turpmāk balstīts uz iepriekšējā gada vēsturiskajiem enerģijas patēriņa datiem. Ja dati ir apkopoti un iesniegti energopārvaldības sistēmā, attiecīgajām iestādēm ir arī budžets ikmēneša apkures un elektroenerģijas rēķinu segšanai.
Pirmie rezultāti rāda, ka šāda veida motivācija arī strādā.
SIA “Ekodoma” Noliktavas iela 3-3, Rīga, LV-1010 +371 6732 3212 platforma@ekodoma.lv
Mājaslapa tiek līdzfinansēta no Eiropas Savienības programmas Life saskaņā ar granta līgumu nr. 101077109. Visu atbildību par platformas saturu uzņemas projekta OwnYourSECAP konsorcijs, un tas var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.