Par to, kas ir pielāgošanās klimata pārmaiņām un dažiem pielāgošanās pasākumu veidiem vari lasīt iepriekšējā rakstā pie pasākumiem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Šajā rakstā apskatīsim dažus piemērus par infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām un plūdu riska samazināšanu.
Somijas elektroenerģijas tirgus likums nosaka ierobežojumus un kompensācijas mehānismus elektroapgādes operatoriem attiecībā uz elektroapgādes pārrāvumu biežumu un ilgumu. Tā rezultātā operatori ir motivēti investēt risinājumos, lai nodrošinātu elektroapgādes nepārtrauktību jebkuros apstākļos. Līdz ar klimata pārmaiņām, tiek prognozēts, ka Somijā pieaugs gan vētru, gan nokrišņu intensitāte, tostarp sniega un slapja sniega veidā. Tas palielina gan tiešu, gan netiešu risku (piemēram, lūstoši koki), ka klimata pārmaiņu rezultātā ar vien biežāk tiks bojātas elektropārvades gaisvadu līnijas.
Kā viens no risinājumiem ir pārbūvēt gaisvadu līnijas par pazemes elektroapgādes līnijām. Otrs lielākais elektroapgādes operators Somijā, uzņēmums “Elena” kopš 2009. gada aktīvi investē infrastruktūras pārbūvē un 41% kompānijas pārraudzībā esošo elektroapgādes līniju ir pazemes līnijas, un mērķis līdz 2028. gadam ir palielināt pazemes kabeļu īpatsvaru līdz 75%.
Paredzamie ieguvumi ietver drošāku energoapgādi ar mazāk laikapstākļu izraisītiem elektroenerģijas padeves pārtraukumu gadījumiem, kā arī ilgtermiņā panākot izmaksu ietaupījumus, jo tiek samazināts apkopes un remonta apjoms.
Vairāk informācija – https://climate-adapt.eea.europa.eu/en/metadata/case-studies/replacing-overhead-lines-with-underground-cables-in-finland
Vislas upe 1046 km gara upe, kas plūst no Polijas dienvidiem līdz pat Baltijas jūrai. Reģions ap Sandomiras pilsētu ir pakļauts augstam plūdu riskam gan vasarā, gan ziemā. Plūdi veidojas gan stipru nokrišņu rezultātā ko pastiprina apkārtnes reljefs, gan sniega kušanas rezultātā, gan ledus sablīvējumu upē dēļ. Šajā reģionā 2010. gadā notika plaši plūdi, appludinot apmēram 40% Sandomiras pilsētas teritorijas un plašas teritorijas tās apkārtnē, kā rezultātā tika evakuēti 3000 iedzīvotāju un 4 cilvēki gāja bojā. Plūdu radītie zaudējumi tika lēsti aptuveni 100 miljonu EUR apmērā. Līdz ar to tika uzsāktas jaunas iniciatīvas un veiktas investīcijas plūdu risku mazināšanā. Pasākumu plāns ietvēra gan zaļās, gan pelēkās infrastruktūras pasākumus, kā arī vairākus institucionālus pasākumus. Piemēram, tika veikta rezervuāru renaturalizācija un mitrāju atjaunošana. Šādi zaļie pasākumi tika ieviesti 15 vietās Augšvislas reģionā, palielinot dabisko ūdens aizturi intensīvu nokrišņu laikā. Papildus tam tika ieviesti tādi pelēkie pasākumi, kā upju krastmalu paplašināšana un modernizācija, dambja atjaunošana, un ūdens sūkņu staciju un ūdens novadīšanas kanālu rekonstrukcija.
Vairāk informācija – https://climate-adapt.eea.europa.eu/en/metadata/case-studies/flood-protection-in-the-upper-vistula-river-basin-grey-and-green-measures-implemented-in-the-sandomierz-area
Plūdi, zemes nogruvumi un erozija pēdējos gados ir būtiski ietekmējuši Veneteo reģionu, un saskaņā ar klimata pārmaiņu prognozēm, šādi notikumi notiks ar vien biežāk. Reģionā galveno risku šobrīd rada intensīvu nokrišņu rezultātā radušies plūdi. Lai mazinātu lokālu plūdu veidošanos pašvaldības ieviesa vairākus lokālus lietusūdeņu aiztures pasākumus. Viens no tiem bija “ūdens dārza” izveide pie stāvlaukuma. Tika ierīkota zaļā teritorija ar nelieliem dīķiem un reljefa padziļinājumiem, kas nokrišņu laikā ļauj savākt ūdeni no asfaltētā laukuma un ilgākā laika posmā novadīt pa drenāžas sistēmu. Citi pasākums ietvēra noteces samazināšanu no kalna nogāzes veidojot grāvjus, pazemes drenāžu un ūdens uzkrāšanās zonas. Vēl tika izveidota mitrzeme, lai mazinātu nelielas apdzīvotas teritorijas plūdu risku. Mitrzeme arī veicina dabas daudzveidību un nodrošina dzīvotni dažādām kukaiņu un dzīvnieku sugām. Skolas un bērnudārza teritorijā tika izveidoti dīķi, lietus ūdeņu uztveršanai, poraini materiāli laukumiem un celiņiem, lai mazinātu virszemes noteci, koku rinda ar zālienu gar celiņiem u.tml. pasākumi. Tika ieviesti arī lielāka mēroga pasākumi, izveidojot ūdenskrātuvi, kas nodrošina ūdeni apūdeņošanai vasaras sausajā periodā.
Vairāk informācija – https://climate-adapt.eea.europa.eu/en/metadata/case-studies/natural-water-retention-measures-in-the-altovicentino-area-italy
Nokrišņu apjoms reģionā kopš 1961. gada ir pieaudzis par 15%, un plūdu risku pastiprina tas, ka upe un tās pietekas ir stipri regulētas. Miškolcas pilsētas teritorijā upes krasti ir betonēti un regulēti visā garumā, kā arī tilti pār upi ir zemi, kas kopumā rada lielu aplūšanas risku pilsētai pat pie nelielām ūdenslīmeņa svārstībām.
Laukums Szinva Terrace tika rekonstruēts 2005. gadā. Teritorija, kas iepriekš tika izmantota kā autostāvvieta, tika pārveidota par daudzfunkcionālu publisko telpu, kas darbojas arī kā plūdu aizturēšanas zona. Stāvlaukuma vietā tika izbūvēts pazeminājums līdz ikdienas ūdenslīmenim, veidojot padziļinājumu kopējā reljefā. Ikdienā laukums ir atpūtas zona upes krastā, taču intensīvu nokrišņu laikā laukums var aplūst un akumulēt lielu daudzumu ūdens samazinot plūdu risku tālāk upes lejtecē.
Vairāk informācija – https://www.eea.europa.eu/publications/urban-adaptation-in-europe
