Ņemot vērā klimata pārmaiņu neizbēgamo ietekmi, būtiski ir ne tikai ieviest klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus, bet arī pielāgošanās pasākumus. Pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi galvenokārt ir vērsti uz iedzīvotāju, infrastruktūras un vides izturētspējas celšanu. To mērķis ir panākt, ka gan pakāpenisku klimata izmaiņu, gan klimata izraisītu katastrofu rezultātā rodas pēc iespējas mazāki zaudējumi un sistēmas spēj atjaunoties un turpināt funkcionēt pēc iespējas ātrāk. 

Avots: https://www.calgary.ca/environment/climate.html

Pielāgošanās pasākumus visbiežāk iedala trīs grupās:

• Pelēkie pasākumi attiecas uz tehnoloģiskiem un inženiertehniskiem risinājumiem, lai uzlabotu teritorijas, infrastruktūru un cilvēku pielāgošanos.
• Zaļie pasākumi ir uz ekosistēmu vai dabā balstīti pasākumi, un tajos tiek izmantoti daudzveidīgie dabisko ekosistēmu sniegtie pakalpojumi, lai uzlabotu noturību un pielāgošanās spēju.
• «Soft» pasākumi ietver politikas, juridiskus, sociālus, pārvaldības un finanšu pasākumus, kas var mainīt cilvēku uzvedību un pārvaldības stilus, palīdzot uzlabot pielāgošanās spējas un palielināt izpratni par klimata pārmaiņu jautājumiem.

Daži pielāgošanās pasākumu piemēri:

Zaļie jumti Bāzelē, Šveicē: seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumu apvienošana

Bāzeles pilsētā vidēji ir 5,71m² zaļo jumtu platības uz vienu iedzīvotāju, kas ir augstākais rādītājs pasaulē[1]. Sākotnēji tas tika virzīts kā viens no pasākumiem energoefektivitātes paaugstināšanai ēkās. Pilsēta ir īstenojusi vairākas finansējuma atbalsta programmas, piešķirot subsīdijas zaļo jumtu izveidei. Programmas tika finansētas no energoefektivitātes fonda. Kopš 2002. gada pilsētas būvniecības saistoši noteikumi ietver obligātu prasību visus plakanos jumtus, kas tiek būvēti vai atjaunoti, veidot par zaļajiem jumtiem (ja tas ir tehniski iespējams). Rezultātā zaļie jumti samazina gan enerģijas patēriņu dzesēšanai un apkurei, gan nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, gan pielāgošanos klimata pārmaiņām samazinot virszemes noteici un pārkaršanu.

Plašāku informāciju meklē – https://climate-adapt.eea.europa.eu/en/metadata/case-studies/green-roofs-in-basel-switzerland-combining-mitigation-and-adaptation-measures-1

Pielāgošanās karstuma viļņiem, Botkyrka, Zviedrija

Botkyrkas pilsētā pirmais solis, lai pielāgotos klimata pārmaiņām bija visneaizsargātāko iedzīvotāju un iedzīvotāju grupu kartēšana. Šādi tika identificētas zonas pilsētā, kur koncentrējas lielāks skaits iedzīvotāju, kas ir jutīgāki pret dažādām klimata ietekmēm. Viena no ievainojamākajām grupām, kas tika identificēta ir gados veci cilvēki un galvenais risks ir karstuma viļņi. Pēc tam tika izstrādāts ceļvedis, kas satur padomus pašvaldībām, lai samazinātu mirstību karstuma viļņu laikā. Tika izstrādāts arī pasākumu plāns, kas mērķēts uz veco ļaužu namu, pansionātu, aprūpes iestāžu, bērnu dārzu un to āra teritoriju lietotājiem un darbiniekiem. Tika izstrādāti “Checklist” formāta ieteikumi, kā rīkoties karstuma viļņu laikā minēto iestāžu personālam, piemēram, nodrošināt bērnu/klientu uzturēšanos ēnā, biežāk dzert ūdeni,  turēt aizvērtus aizkarus u.tml.

Tā pat tika veikti uzlabojumi karstuma viļņu brīdināšanas sistēmā. Lai dzesēšanas rezultātā radušos enerģijas patēriņa pieaugumu kompensētu, tika uzstādīti saules paneļi, kā arī ierīkotas publiskās atpūtas telpas, kur tiek nodrošināta dzesēšana, nodrošinot ievainojamākajām iedzīvotāju grupām iespēju īslaicīgi atpūsties.

Vairāk informācijas – https://climate-adapt.eea.europa.eu/en/metadata/case-studies/adapting-to-the-impacts-of-heatwaves-in-a-changing-climate-in-botkyrka-sweden/#relevance_anchor

Sociālā neaizsargātība pret karstuma viļņiem – Slovākija

Pilsēta Slovākijā Trnava (apmēram 68 000 iedzīvotāju) ir ārkārtīgi neaizsargāta pret pilsētas siltuma salas efektu. Pilsētai raksturīga vēsturiskā apbūve ar augstu bruģēto un apbūvēto virsmu platību un zemu zaļo zonu īpatsvaru, kas veicina pārkaršanu vasaras periodā. Līdzīgi arī pilsētā Košicē (apmēram 240 000 iedzīvotāju) ir liels siltuma salas risks, jo liela daļa iedzīvotāju dzīvo paneļu tipa daudzdzīvokļu namos, kas ir pakļauti pārkaršanai karstās vasarās.

Lai risinātu šīs problēmas, pašvaldības ieviesa un plāno turpināt ieviest dažādus pasākumus. Kā viens no pasākumiem ir uzlabot noēnojumu gan ar veģetāciju, gan mākslīgām konstrukcijām. Lai samazinātu pārkaršanu publiskā ārtelpā paredzēta zaļo zonu palielināšana, esošo parku un zaļo zonu revitalizācija, klimatam noturīgu koku sugu izmantošana, ūdensnecaurlaidīgo virsmu samazināšana, zilās infrastruktūras elementu un ūdens strūklaku izbūve un atjaunošana. Kopumā plānots panākts zaļo audžu blīvuma pieaugumu parkos, cenšoties sasniegt 60% koku lapotnes pārklājumu, veidojot blīvāku ēnu. Paredzēti pasākumi arī sabiedrisko iekštelpu dzesēšanai, tostarp, uzlabota siltumizolācija, vertikālie apstādījumi, stikla aiļu, logu un durvju ēnojums, zaļie/atstarojoši jumti, gaisa kondicionēšanas izmantošana visneaizsargātākajās telpās. Paralēli tiks veikts darbs pie agrīnās brīdināšanas sistēmas uzlabošanas, lai brīdinātu un informētu par karstuma viļņiem, pasākums tiks īstenots sadarbībā ar Slovākijas Valsts veselības dienestu. Kā arī tiks īstenoti dažādi informatīvie un izglītojoši pasākumi iedzīvotājiem saistībā ar drošu uzvedību karstuma viļņu laikā.

Vairāk informāciju meklē – https://climate-adapt.eea.europa.eu/en/metadata/case-studies/social-vulnerability-to-heatwaves-2013-from-assessment-to-implementation-of-adaptation-measures-in-kosice-and-trnava-slovakia

[1] https://livingroofs.org/