Daudzas Eiropas pašvaldības ir izstrādājušas rīcības plānus vai stratēģijas, lai ilgtermiņā virzītos uz klimatneitralitāti un klimatnoturību. Tomēr vairāki pētnieki savos pētījumos ir identificējuši problēmas Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu (IEKRP) ieviešanā. Bieži plāni tiek izstrādāti, bet to ieviešana tomēr veiksmīgi nesokas un pasākumi paliek neīstenoti. Tas norāda uz nepieciešamību izstrādāt sistemātisku pieeju pašvaldību Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu ieviešanā.
Viens no elementiem, kas būtiski uzlabo pašvaldību spēju ieviest pasākumus enerģētikas jomā, ir energopārvaldības sistēma (EPS). ISO 50001 standarta “Energopārvaldības sistēma” ieviešanas gaitā izveidotā darba grupa un pārvaldības struktūra ir būtisks atspēriena punkts arī IEKRP ieviešanai un pašvaldības mērķu noteikšanai. Saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 5. pantu kopš 2023. gada augusta energopārvaldības sistēmas ieviešana pašvaldībās ir obligāta prasība. Pēc energopārvaldības sistēmas ieviešanas, pašvaldībām pakāpeniski būtu jāievieš sistemātiska pieeja arī IEKRP pasākumu īstenošanai.
Lai veiksmīgāk īstenotu Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānos ietvertos pasākumus, ir izstrādāta metodika, kā integrējot dažādus organizatoriskus elementus pašvaldību ikdienas darbā var veicināt plānu ieviešanu.
Gan energopārvaldības, gan IEKRP ieviešanai būtisks ir pašvaldības vadības un deputātu politiskais atbalsts, tāpēc lēmumu par EPS un IEKRP izstrādi un ieviešanu būtu jāpieņem domes balsojumā. Uzsākot procesu, pašvaldības var izvēlēties vai esošās situācijas analīzi veikt ar pašvaldības iekšējiem resursiem un kompetenci, vai pieaicināt ārējos ekspertus. Abos gadījumos ļoti būtiski ir iesaistīt plašu pašvaldības atbildīgo speciālistu loku IEKRP izstrādē, organizējot tematiskas darba grupu sanāksmes. Darbu grupu laikā pašvaldības speciālistiem tiek skaidroti datu analīzes rezultāti un diskutēts par potenciālajiem pasākumiem katrā sektorā.
IEKRP izstrādes gaitā ir arī jāizveido darba grupa plāna ieviešanai un jānosaka atbildības, līdzīgi kā tas tiek darīts EPS izveides procesā. Kad pašvaldībai ir izstrādāts IEKRP un ieviesta EPS, ir jāuzsāk ciklisks un sistemātisks darbs pasākumu ieviešanā un jānosaka atbildības. EPS gadījumā cikls ilgst vienu gadu. Attiecīgi katru gadu tiek definēti mērķi un rīcības, kas tiks ieviestas pašvaldības infrastruktūras objektos, piemēram, ēkās, ielu apgaismojumā, pašvaldības autoparkā u.c. Gada garumā tiek veikts monitorings un gada beigās izstrādāts pārskats, kuru iesniedz pašvaldības vadībai. Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna gadījumā ciklu vēlams veidot 3 gadiem, kurā tiek integrēts ikgadējs cikls. Katru gadu tiek izplānotas konkrētas rīcības tekošajam gadam, uzraudzīti rezultāti, bet mērķu un IEKRP aktualizācija tiek veikta reizi 3 gados, pārskatot pēdējos 3 gados sasniegto rezultātu un atbilstoši koriģējot plānu atlikušajam periodam un plānotu pasākumus nākošiem 3 gadiem.
Lai īstenotu atsevišķus IEKRP īstenošanas soļus, iespējams izmantot dažādas metodes. Daudzkritēriju analīzes ceļā var atlasīt atbilstošākos pasākumus pirmajam gadam un nākošiem 3 gadiem. Izmantojot OwnYourSECAP projektā izstrādātos rīkus, iespējams izstrādāt strukturētu plānu katra pasākuma ieviešanai un, izmantojot datu uzskaites un analīzes rīkus, piemēram, enerģijas monitoringa platformu (energoplanosana.lv), iespējams veikt pasākumu ieviešanas monitoringu.
Raksts balstīts uz Andas Jēkabsones promocijas darba “Energopārvaldības loma klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā pašvaldībās Eiropā” rezultātiem. https://ebooks.rtu.lv/product/energoparvaldibas-loma-klimatneitralitates-merku-sasniegsana-pasvaldibas-eiropa/
