Jaunākā Eirobarometra aptauja par klimata pārmaiņām[1] liecina, ka vairāk kā 9 no 10 Eiropas Savienības dalībvalstu (ES27) pilsoņiem klimata pārmaiņas uzskata par nopietnu globālu problēmu. Latvijā tā uzskata vairāk kā 8 no 10 iedzīvotājiem.
Tomēr, lūdzot atzīmēt būtiskākās problēmas šobrīd, mazāk kā 20% Latvijas iedzīvotāju starp būtiskākajām ierindoja klimata pārmaiņas. Kā būtiskākās problēmas Latvijas iedzīvotāji saskata bruņotus konfliktus (61%), ekonomisko situāciju (46%) un nabadzību, badu un dzeramā ūdens trūkumu (35%). Līdzīga tendence vērojama arī citās Austrumeiropas valstīs, kuras skar akūti drošības, ģeopolitiskie un ekonomiskie riski, un klimata pārmaiņas kļūst tikai par vienu no daudzām akūtām problēmām. Tikmēr vidēji ES klimata pārmaiņas kā būtiskākā problēma ierindojas 3. vietā.
Vidēji 63% Eiropas iedzīvotāju (46% Latvijas iedzīvotāju) ir personīgi rīkojušies un turpina rīkoties, lai mazinātu klimata pārmaiņas. Visbiežāk aptaujātie cenšas samazināt radīto atkritumu apjomu (70% ES27, 57% Latvijas aptaujāto) un vienreiz lietojamo preču patēriņu (53% ES27, 48% Latvijas aptaujāto). Vidēji 37% ES iedzīvotāju (Latvijā 41%) iegādājoties sadzīves tehniku, pievērš uzmanību tās energoefektivitātei[2]. Tāpat iedzīvotāji cenšas palielināt bioloģiskās pārtikas patēriņu, privātās automašīnas vietā izvēlas pārvietoties ar kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu. Tomēr Latvijā salīdzinoši mazāk kā vidēji ES27 valstīs iedzīvotāji izvēlas samazināt gaļas patēriņu (17% salīdzinot ar 31% ES 27) kā paradumu, lai mazinātu ietekmi uz klimatu. Katrs desmitais ES pilsonis arī ņem vērā pārtikas produktu un transporta oglekļa pēdas nospiedumu[3], kā arī samazina enerģijas patēriņu savās mājās, uzlabojot siltumizolāciju vai uzstādot viedo enerģijas skaitītāju un mainot enerģijas patēriņa paradumus.
Politiski ekonomiskajos uzskatos ES valda manāma vienprātība, lielākajā daļā ES27 valstu vairāk kā puse iedzīvotāju uzskata, ka galvenokārt atbildību par klimata pārmaiņām jāuzņemas Nacionālo valstu valdībām, Eiropas Savienībai un uzņēmumiem un industrijai. Klimata pārmaiņu problēmu risināšanu par savu personīgo atbildību uzskata 24% Latvijas respondentu, bet ES27 vidēji tie ir 35% aptaujāto. 67% aptaujāto gan Latvijā, gan vidēji ES27 uzskata, ka Valstu valdības nedara pietiekami daudz cīņai pret klimata pārmaiņām. 58% no ES pilsoņiem uzskata, ka ES un Valstu valdībām ir jāpaātrina atjaunojamo enerģijas avotu ieviešana un izmantošana, tikmēr Latvijā tā uzskata 39% aptaujāto, un 29% uzskata, ka pārejā uz zaļo ekonomiku mums būtu jāsaglabā esošais temps.
Lielākā daļa (73%) Latvijas iedzīvotāji piekrīt, ka cīņai ar klimata pārmaiņām un vides problēmām ir jākļūst par prioritāti sabiedrības veselības uzlabošanā, kamēr vidēji ES27 tā uzskata 84% aptaujāto, taču tikai 55% aptaujāto Latvijā un 70% vidēji ES uzskata, ka fosilā kurināmā importa samazināšana no valstīm ārpus ES varētu palielināt enerģētisko drošību un būt ekonomiski izdevīga Eiropas Savienībai. Gan Eiropā vidēji (75%), gan Latvijā (63%) iedzīvotāji piekrīt, ka rīcība, lai mazinātu un pielāgotos klimata pārmaiņām, veicinās inovāciju, un paaugstinās ES uzņēmumu konkurētspēju. Tā pat nozīmīga daļa aptaujāto (73% ES27, 59% Latvijas aptaujāto) atzīst, ka klimata pārmaiņu nodarīta kaitējuma izmaksas ir lielākas par tām, kas nepieciešamas, lai veiktu zaļo pārkārtošanos.
Latvijā 80% pilsoņu, kas ir nedaudz mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, uzskata, ka ES ir maksimāli jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) un jākompensē atlikušās SEG emisijas, lai padarītu ES ekonomiku klimatneitrālu līdz 2050.gadam[4]. Līdzīgi, 75% Latvijas aptaujāto uzskata, ka ir svarīgi, lai Latvijas valdība īsteno pasākumus atjaunojamās enerģijas apjoma palielināšanai un energoefektivitātes uzlabošanai, un 77% uzskata, ka ir svarīgi, lai to darītu Eiropas Savienība.
Lai mazinātu enerģētikas krīzes radīto ekonomisko spiedienu, Latvijā aptaujātie uzskata, ka nepieciešams īstenot pasākumus, lai ierobežotu enerģijas rēķinu cenas (52%), sniegtu finansiālu atbalstu neaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem (48%), un paātrinātu enerģijas no AER ieviešanu (38%). Tikmēr Eiropā vidēji iedzīvotāju uzskata, ka pirmkārt, ir nepieciešams veicināt AER straujāku ieviešanu (52%), otrkārt, veikt pasākumus enerģijas rēķinu mazināšanai (51%) un treškārt, jāiegulda energoefektivitātes pasākumos (36%).
Dabiskās vides kontekstā kā Latvijā, tā vidēji ES 91% iedzīvotāju ir viegli piekļūt dabai un zaļajām zonām, bet apgrūtināta piekļūšana ir 9% aptaujāto. Savukārt to cilvēku skaits, kas ir tieši pakļauti ar vidi un klimatu saistītiem riskiem, piemēram, mežu ugunsgrēkiem, plūdiem, postošām vētrām, Latvijā ir 26% aptaujāto, tas ir, katrs trešais iedzīvotājs. Eiropas Savienībā šādiem klimata riskiem pakļauti jūtas vidēji 37% no aptaujātajiem.
Klimata izmaiņas un to sekas Latvijas iedzīvotājus šobrīd neskar tik tieši un intensīvi, cik iedzīvotājus citās Eiropas valstīs un pasaulē, kā rezultātā klimata pārmaiņu jautājumi iedzīvotājiem Latvijā nešķiet tik steidzami, kā citviet Eiropā un pasaulē.
Lai arī tiek novērotas neapstrīdamas indikācijas par klimata izmaiņām arī Latvijā, piemēram, dažādi karstuma un nokrišņu rekordi[5], kas rada riskus sabiedrības drošībai un veselībai ilgtermiņā, citi ģeopolitiski un ekonomiski riski, piemēram, karadarbība Ukrainā, enerģētiskā krīze un inflācija, iedzīvotājos rada daudz lielākas bažas un jau šobrīd ietekmē iedzīvotāju labklājību. Tāpēc neatsverama nozīme ir sabiedrības izglītošanai, lai tā izprastu klimata izmaiņu radīto risku ietekmi uz viņu labklājību ilgtermiņā un pieprasītu rīcību no atbildīgajām institūcijām, kā arī paši būtu gatavi aktīvi iesaistīties pasākumu ieviešanā, lai mazinātu klimata pārmaiņu sekas un pielāgotos tām.
Iepriekš Eirobarometra speciālaptauja Nr. 538 “Klimata pārmaiņas” par klimata pārmaiņām Latvijā tika veikta 2019.gadā un 2021.gadā. Salīdzinot visu trīs aptauju rezultātus, redzams, ka aptaujāto vidū ir pieaugusi apziņa, ka viņu rīcība ietekmē klimata pārmaiņas. Tas var norādīt uz to, ka iedzīvotāju informētība un izpratne par klimata pārmaiņām ir pieaugusi. Tomēr kopumā ir redzams, ka klimata pārmaiņas arvien mazāk iedzīvotāju uzskata par steidzamāko un aktuālāko problēmu.
Vislielākais kritums kopš 2019.gada novērojams cilvēku īpatsvarā, kas pievērš uzmanību sadzīves tehnikas energoefektivitātei, kas potenciāli var liecināt par iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, spiežot izvēlēties lētākas, bet ne efektīvākas ierīces. Tāpat novērojams arī kritums tajā, cik daudzi aptaujātie uzskata, ka tieši Valsts valdībai ir jārīkojas, lai palielinātu AER enerģijas izmantošanu un energoefektivitāti.
Turpmākajā tabulā ir apkopots visu trīs Baltijas valstu viedoklis Eirobarometra speciālaptaujā Nr. 538 “Klimata pārmaiņas” 2023.gadā.
Kopumā aktīvāku pasākumu īstenošanu no ES un Valsts puses klimata pārmaiņu jomā sagaida vairāk Latvijas aptaujāto nekā Igaunijā, taču mazāk nekā Lietuvā. Lietuva starp Baltijas valstīm īpaši izceļas ar savu vienprātību, vairumā jautājumu atbildot ar vairāk kā 80% lielu iedzīvotāju īpatsvaru, apsteidzot Igauniju un Latviju. Latvijā vismazāk aptaujāto no visām Baltijas valstīm sagaida rīcību tieši no Valsts pretī zaļākai ekonomikai un pasākumu ieviešanai cīņā pret klimata pārmaiņām, sagaidot lielāku atbildību un rīcībspēju no Eiropas Savienības un uzņēmumiem. Tajā pašā laikā mūsu iedzīvotāji uzskata, ka Valsts valdība nedara visu, kas ir tās spēkā, lai veicinātu pāreju uz atjaunojamo enerģiju un palielinātu energoefektivitāti. Kaimiņvalstis izvirzās vadībā ar to cilvēku skaitu, kas šķiro un samazina savus atkritumus, personīgi maina ieradumus cīņai ar klimata pārmaiņām, un kam ir viegla piekļuve dabai un zaļajām zonām. Latvijā vairāk aptaujāto personīgi skar ar klimatu saistītie riski salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm.
Eiropas Komisijas pētījums Eirobarometra speciālaptauja Nr. 538 “Klimata pārmaiņas” aptaujāja 26358 ES pilsoņus no dažādām sociālajām un demogrāfiskajām grupām visās 27 ES dalībvalstīs. Aptauja ar tiešās intervijas metodi norisinājās š.g. 10.maija-15.jūnijam un rezultāti tika publicēti š.g. 20.jūlijā ES oficiālajā mājaslapā. ES dalībvalstu iedzīvotāju aptauja par klimata pārmaiņu tēmu tiek veikta ik pēc 2 gadiem. Latvijā pētījums tika veikts 2023.gada maijā, intervējot 1022 pilsoņus.
[1] https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/2954
[2] SIA Ekodoma par energomarķējumu: https://plano.lv/jaunumi/eneregomarkejums/
[3] Eiropas jaunatnes portāls par oglekļa dioksīda pēdu: https://youth.europa.eu/get-involved/sustainable-development/how-reduce-my-carbon-footprint_lv
SIA Ekodoma par oglekļa pēdu uzņēmumiem: http://www.ekodoma.lv/lv/pakalpojumi/oglekla-pedas-nospieduma-novertejums
[4] ES Padome par klimata pārmaiņām: https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/climate-change/ Eiropas Parlaments par oglekļneitralitāti: https://shorturl.at/efV12
Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam: https://ec.europa.eu/clima/sites/lts/lts_lv_lv.pdf
[5] LVĢMC par Latvijas rekordiem: https://klimats.meteo.lv/klimats/operativie_rekordi/
Raksta autore: Paula Biseniece
